Šībrīža dinamiskajā pasaulē pastāv uzskats, ka cilvēkam darbs būtu jāmaina ik pēc pieciem gadiem, citādi iestājoties rutīna. Citi savukārt apgalvo, ka tikai ilgi vienā vietā strādājot var visu izkost līdz pamatiem un kļūt par labu speciālistu. Ilgai Zeltiņai SIA “Jēkabpils autobusu parks” ir pirmā un vienīgā darba vieta kopš 1969. gada.
Kad Ilga mācījusies Atašienes vidusskolā, katru dienu uz skolu braukusi ar autobusu. Tad licies – re, cik labi šoferiem un konduktoriem, daudz kur var izbraukāt un daudz ko redzēt, un nav biļete jāpērk. Pirmo patstāvīgā darba pieredzi Ilga apguvusi vasarā, kad bijusi pabeigta 10.klase. Kāda konduktore ienākusi mājās un piedāvājusi iespēju pa brīvdienu mēnešiem pastrādāt par konduktori un pašai nopelnīt naudu. Tā nu ar draudzeni Mikažāni Annu sākušas strādāt. Tovasar Ilga dzīvojusi krusttēva mājās pilsētā, jo no savām mājām Mežāres pagastā izbraukāt nebijis iespējams – jāceļas četros, pirmajos reisos jādodas jau plkst. 4.40. Strādājot priekšstats par šī darba romantiku ātri vien zudis.“Prātā palicis reiss Zasa caur Ilūksti. Zemes ceļš, autobusā putekļi, likās, kad tas viss beigsies! Tomēr ar laiku iepatikās un negribējās neko mainīt. Tā par konduktori nostrādāju līdz 1979.gadam. Kad piedzima meitiņa, vairs nevarēju izbraukāt reisos, sāku strādāt Autoostā kasē. Vēlāk paaicināja par dispečeri Autobusu parkā,” stāsta Ilga Zeltiņa.
Gadu gaitā uzņēmumā Ilga veikusi dažādus pienākumus. Visilgāk nācies darboties ar naudas norēķiniem kasē. Pamatīgs satraukums pa visiem gadiem gadījies tikai vienu reizi, kad pēc algu izmaksas Preiļu filiālē licies, ka pietrūkst prāvas summas. Par ķibeli izstāstījusi galvenajai grāmatvedei, arī vadība bijusi informēta. Beigās izrādījies, ka pārskaitīšanās notikusi, izņemot naudu līdzņemšanai uz Preiļiem. Tās vienkārši bijis paņemts mazāk nekā dokumentos atzīmēts. Ilga atceras arī, ka savulaik ar skaidru naudu somā bieži nācies pārvietoties kājām, bet tolaik nemaz neaizdomājusies, ka tas ir bīstami. Ar mašīnu un pavadītāju uz banku braukuši tikai dienās, kad jāatved nauda darbinieku algu izmaksai. Deviņdesmito gadu sākumā Ilga sākusi strādāt par materiālu uzskaites grāmatvedi. Ilga atzīst, ka viss, ko viņa uzņēmumā ir darījusi, licies interesanti un ir paticis. Pa visiem gadiem ne reizi prātā neesot ienākusi doma – šausmas, rīt atkal jāiet uz darbu! Nekad neesot gribējies meklēt darbu kaut kur citur.
Aplūkojot Ilgas Zeltiņas aizpildītos dokumentus, var tikai pabrīnīties un apskaust viņu par kaligrāfisko rokrakstu. Tagad tādi rokraksti ir liels retums. Iespējams, tas ir mantojums no glītrakstīšanas stundām, kuras senāk bija obligātas sākumskolu mācību plānos, bet varbūt tas ir Ilgai raksturīgās precizitātes un disciplinētības atspoguļojums. Varbūt arī tas skaidrojams ar audzināšanu ģimenē – prasībām par disciplīnu un kārtību atlaižu nav bijis. “Tētis mums bija tāds, ka visu pats izstaigāja un pārbaudīja. Ja kas nebija labi izdarīts, nesodīja un nebārās, pats sakārtoja un pielaboja. Tad sajuties tik neērti par to, ka tēvam jāizdara mums uzdotais. Otrreiz taču to vairs nevarēja pieļaut. Laukos darbu vienmēr daudz – lopiņi jāapkpopj, siens jāsavāc. Biešu ravēšana gan briesmīgi nepatika, bet vienalga jau no 5.klases vajadzēja iet lauku brigādē un ravēt. Tā arī pieradām, ka jādara viss, patīk vai nepatīk,” atceras Ilga.
Savā ģimenē kopā ar vīru Ilga ir izaudzinājusi divas meitas. Abas ieguvušas augstāko izglītību. Ilga saka, ka viņas augušas patstāvīgas, ar vīru neko viņām neesot uzspieduši. Pie darbiem gan radinātas no mazām dienām, jo vasarās laukos dārzā jāizaudzē dārzeņi un ogas, ko ģimenei likt galdā. Ziemas krājumiem ģimenē vienmēr gatavoti dažādi konservi, īpaši iecienīti esot gurķi ar seleriju lapām. Ilga saka, ka brīvākos brīžos patīk ceļot gan pa Latviju, gan tālāk. Agrāk kopā ar brāli un māsu pabūts Krievijā, Lietuvā, Baltkrievijā. Tad devušies ceļojumos ar teltīm uz dienām piecām. Zeltiņu ģimene ir arī čakli kultūras pasākumu apmeklētāji – Druvienā baudītas Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”, Raimonda Paula koncerti Līgo vakarā dažādās pilsētās, teātra izrādes un koncerti Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē un citur.
Daudz labu vārdu par atbildīgi nostrādātajiem gadiem Ilgai Zeltiņai veltīja gan uzņēmuma vadība, gan ilggadējie kolēģi, gan jaunās speciālistes, uzsverot viņas precizitāti, disciplinētību un gatavību dalīties ar savām zināšanām un pieredzi. Tāpat kolēģi izteica cerību, ka Ilga būs tikpat atsaucīga arī turpmāk un izlīdzēs, kad kāds darbinieks būs jāaizvieto atvaļinājuma vai slimības laikā.
