"Ja tehnika rit labi, visu reisu izpildi laikā un visi bijuši pieklājīgi, tad ir labi"

29.Janvāris, 14:46, 2019 Administrators

19.janvārī sveicot apaļajā jubilejā Jāni Junuku, SIA “Jēkabpils autobusu parks” direktors Jānis Ščerbickis smej, ka nu pieredzējušajam autobusu vadītājam esot iespēja apskatīt direktora kabinetu, jo pa visiem darba gadiem nav bijis iemesla viņu izsaukt pie vadības “uz kafiju”. Tādi darbinieki arī esot tie visvērtīgākie – strādā precīzi un bez aizķeršanās kā labas markas pulksteņi, neviens par viņiem nesūdzas.  Arī problēmsituācijās, kas palaikam piemeklē katru, vispirms paši dara visu iespējamo, lai tiktu galā.

Jānis Junuks SIA “Jēkabpils autobusu parks” sācis strādāt 1981.gada decembrī. Pirms tam izmēģināts šofera darbs Jāņa Raiņa kolhozā, taču jauno cilvēku nav apmierinājusi mazā alga un vienmuļā dzīve laukos. Arī dzīvokļa perspektīvas nekādas. Vairāki paziņas jau strādājuši Autobusu parkā un likušies apmierināti. Punktu pārdomām pielicis Autobusu parka sludinājums ar piedāvājumu apgūt kvalifikācijas kursus un strādāt par autobusu vadītāju. – Tas likās interesanti - braucot dažādos reisos vairāk redzi pasauli! Pirmo LAZu man iedeva no “zvēru dārza” (tā šoferi saukuši ar augstu žogu nodalītu stāvlaukumu, kurā sadzīti norakstīšanai paredzētie autobusi). Nekas, divus gadus šo to paremontējot vēl izturējām, un tad braucu uz Ļvovu pēc jauna LAZa. Parkā jau bija izveidojusies sistēma, ka  šoferi, kuri saņem jaunu autobusu, uz mēnesi tiek pārformēti darbā par atslēdznieku un kopā ar mehāniķiem to, var teikt, pārskrūvē no jauna,- atceras Junuks. – Vairāk braucu  reisus bijušā Jēkabpils rajona teritorijā – Kūkas, Sunākste, Medņi, Vārnava un citur, tolaik reisi maršrutā  bija daudz biežāk un cilvēku vairāk. Dažreiz, pirmo reizi braucot kādu reisu, bija grūti orientēties, bet cilvēki, redzot jaunu šoferīti, bija atsaucīgi un pateica, kur jānogriežas, kur jāapstājas.

Jau ceturto gadu Jānis Junuks redzams vadām autobusu Jēkabpils pilsētas maršrutos. – Tagad man labāk patīk te, tuvāk mājām un Autobusu parkam. Ja notiek kāda lielāka ķibele, nav jānīkst kaut kur tālumā, kamēr atbrauc tehniskā palīdzība. Cilvēku gan dienā nākas pārvadāt daudz vairāk nekā reģionālajos maršrutos, līdz ar to var biežāk gadīties visādas nesaprašanās. Pavisam nesen pieturā pie pilsētas kapiem iekāpa kundze gados, nopirka biļeti, apsēdās un pēc laika sarīkoja skandālu, ka es neesmu izdevis viņai atlikumu, kaut citi pasažieri apliecināja, ka esmu atdevis naudu. Es pat nebiju pamanījis, ka “dāma” ir pamatīgā reibumā, to konstatēja Pašvaldības policija. Esmu apmierināts un priecīgs, ja tehnika rit labi, ja visus reisus izdodas izpildīt laikā, ja pasažieri ir bijuši pieklājīgi un diena pagājusi mierīgi, tad ir labi. Vēl mani laimīgākie brīži ir dabā, zvejā. Lielākie lomi ir piecu kilogramu līdaka un  septiņu kilogramu sams.